Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Varroa destructor ērces pārtiek galvenokārt no bišu hemolimfas – it kā „bišu asinīm“. Tomēr jaunākie pētījumi parādīja, ka galvenais šo parazītu barošanās mērķis nav hemolimfa, bet gan baltais taukķermenis – bišu organismam ārkārtīgi svarīgi un daudzfunkcionāli audi. Šis atklājums būtiski mainīja skatījumu uz Varroa nodarīto kaitējumu un palīdzēja labāk saprast, kādēļ pat neliela ērču populācija var būtiski ietekmēt visu bišu saimi.
Varroa ērces barojas abos savas dzīves posmos – gan dzīvojot uz pieaugušām bitēm, gan atrodoties peru šūnās. Uztura sastāvs atšķiras atkarībā no vides apstākļiem un ērces fizioloģiskajām vajadzībām.
Uz pieaugušām bitēm ērces parasti nostiprinās starp sternītiem – tās ir krūšu vai vēdera apakšējās plātnītes. Šajās vietās uzkrājas baltais taukķermenis, kas ērcēm ir viegli pieejams. Tieši šajā stadijā, kā noskaidrots jaunākajos pētījumos, ērces barojas tikai ar balto taukķermeni. Šis uzturs nodrošina to izdzīvošanu, ļauj uzkrāt nepieciešamās barības vielas turpmākai vairošanai un palīdz sagatavoties iekļūšanai peru šūnās.
Aizvērtās peru šūnās barošanās kļūst jaukta. Kad ērce caurdur kūniņas apvalku, tā kopā ar izšķīlušajiem pēcnācējiem sāk baroties ar tās ķermeņa šķidrumiem. Aptuveni 75 procentus šī uztura veido hemolimfa, bet atlikušie 25 procenti – baltais taukķermenis. Šādas proporcijas ļauj ērcēm iegūt gan ātru enerģiju (īpaši trehalozes veidā – galvenā hemolimfas ogļhidrāta), gan arī no taukķermeņa saņemtus lipīdus un olbaltumvielas, kas nepieciešami ilgtermiņa izdzīvošanai un olu veidošanās nodrošināšanai.
Baltais taukķermenis ir viens no nozīmīgākajiem bišu audiem. Tas pilda daudzas funkcijas: piedalās metamorfozē no kāpura uz pieaugušu bišu, uztur imūnsistēmas darbību, nodrošina termoregulāciju un šķidruma līdzsvaru, iesaistās vitelogenīna sintēzē, uzkrāj un mobilizē barības rezerves, neitralizē toksiskas vielas, sintezē olbaltumvielas un taukus. Šo iemeslu dēļ tā zudums nodara tiešu un būtisku kaitējumu gan atsevišķām bitēm, gan visai saimei.
Arī ērcēm taukķermenis ir ne mazāk svarīgs – tas ļauj uzturēt enerģijas līdzsvaru ilgākos dzīves posmos, nodrošina olnīcu aktivitāti un pēcnācēju veidošanos. Turklāt no hemolimfas iegūtā trehaloze tās nodrošina ar ātri izmantojamu enerģiju, kas ir īpaši būtiska, kad nepieciešams aktīvi vairoties vai izdzīvot ilgu laiku bez jauna saimnieka.
Tādējādi Varroa destructor barošanās ir mērķtiecīgi vērsta pret pašiem svarīgākajiem bišu audiem. Šī bioloģiskā adaptācija ļauj ērcēm ne tikai izdzīvot, bet arī aktīvi vairoties, vienlaikus ievērojami vājinot savu saimnieku. Tas izskaidro, kāpēc pat neliela ērču populācija var radīt nesamērīgi lielu negatīvu ietekmi uz bišu veselību un saimes dzīvotspēju.