Bites – vieni no labākajiem orientēšanās ziņā kukaiņiem, kurām piemīt iedzimta spēja precīzi atgriezties tajā pašā stropā, pat ja barību tās meklē 3–5 km attālumā no tā. Patiesi, orientēšanās ir nesaraujami saistīta ar spēcīgas saimes produktivitāti.
Svarīgākā orientēšanās sastāvdaļa – saules kompass. Bites lido, nosakot leņķi pēc saules stāvokļa, bet, ja ir apmācies, tās izmanto polarizēto gaismu, kas debesīs izkārtojas ap sauli. Gaismas virzienu uztver specializētas acs fotoreceptoru zonas, kas ļauj bišu smadzenēm noteikt virzienu. Arī mākoņainā dienā bites spēj saglabāt orientāciju – tas ir viens no iemesliem, kāpēc pat nelabvēlīgos laikapstākļos tās precīzi atgriežas savā stropā.
Cits ne mazāk svarīgs faktors – vizuālie orientieri. Bites labi iegaumē vertikālus vai kontrastējošus objektus, piemēram, krūmus, ēkas, meža malas vai pat jumtus. Tās izveido it kā vizuālu karti. Nereti bites izmanto arī citus ainavas elementus, piemēram, ceļmalas vai strautiņus, lai ikreiz atrastu nektāra bagātus laukumus. Patiesi, dravās ne reizi vien esam novērojuši, kā bites lido virs ceļa, pat ja attālums pāri laukam būtu īsāks, lai nenomaldītos un nokļūtu tur, kur tām vajag.
Vēl viena svarīga orientēšanās sistēma ir optiskā plūsma. Bites novērtē attālumu, balstoties uz to, cik ātri mainās attēli viņu redzes laukā. Lidojot zemu virs puķu dobēm vai zāles, tās redz daudz kustīgu detaļu – tā ir zīme, ka tiek nolidots lielāks attālums. Lidojot pāri kailai augsnei vai ūdenim, tās redz maz kustības, tādēļ uzskata, ka ceļš ir īsāks. Šī spēja palīdz gan orientējoties, gan nododot attālumu ar dejas valodu.
Svarīgas ir arī smaržas. Bites ir ļoti jutīgas pret smaržām – ne vien ziedu, bet arī pašas vietas, kur atrasta barība. Ja tur iepriekš bija bijusi cita bite un atstājusi feromonu pēdas, nākamā bite punktu atradīs ātrāk. Šīs smaržas ir īpaši svarīgas, kad vizuālie orientieri mainās, piemēram, nogāžoties kokam vai mainoties augu izvietojumam.
No praktiskā viedokļa, ja dravu pārvietosiet tālāk nekā 2–3 km, bites orientēsies no jauna. Taču, ja stropu pārvietosiet tikai par dažiem metriem sānis, tās turpinās meklēt veco stropu. Šādā gadījumā ieteicams uz dažām dienām bites stropā aizvērt, stropu novietojot tumšā telpā, un pie stropa ieejas ierīkot zarus vai citus objektus, lai tās izveidotu jaunus orientierus.
Joprojām tiek diskutēts par iespējamo bišu jutību pret magnētiskajiem un elektriskajiem laukiem. Lai gan tas vēl nav līdz galam izpētīts, daži novērojumi liecina, ka elektromagnētiskie viļņi var ietekmēt to orientēšanos. Biškopjiem ieteicams izvairīties no stropu novietošanas tuvu augstsprieguma līnijām vai mobilo sakaru antenām.