Viens no galvenajiem paņēmieniem, ko izmanto cīņā ar Varroa destructor ērcēm bišu saimēs, ir ķīmiskā kontrole. Tā ir tieša intervence, kas paredzēta esošās ērču populācijas iznīcināšanai. Lai gan ķīmiskie preparāti bieži ir visplašāk izmantotais līdzeklis, integrētajā kaitēkļu pārvaldības (IPM) sistēmā tie tiek uzskatīti par pēdējo aizsardzības līniju – tos lieto tikai tad, ja bioloģiskie vai biotehniskie paņēmieni ir nepietiekami vai nav iespējami.
Ķīmisko preparātu lietošana ir jāveic atbildīgi. Daudzas aktīvās vielas var būt toksiskas ne tikai ērcēm, bet arī bitēm un to produktiem, tādēļ ir būtiski precīzi ievērot ieteiktās devas, norādījumus un ārstēšanas laiku. Nepiemērota vai pārmērīga lietošana var izraisīt ne tikai saimes pavājināšanos, bet arī atlieku parādīšanos medū vai vaskā.
Ķīmiskie līdzekļi tiek iedalīti pēc to darbības ilguma un pielietošanas stratēģijas.
Ilgstošas darbības preparātus lieto tad, kad stropā ir aizzīmogoti peri. To darbība balstās uz kontakta principu – preparāts mijiedarbojas ar bitēm, un caur tām – ar ērcēm, kas atrodas uz bišu ķermeņiem. Tā kā daļa bišu joprojām ir peru stadijā, šie preparāti stropā tiek atstāti vismaz uz 21 dienu, lai to iedarbība aptvertu visu bišu attīstības ciklu.
Īslaicīgas darbības preparātus lieto tad, kad stropā nav aizzīmogotu peru. Šādā gadījumā ērcēm nav kur paslēpties, līdz ar to to iznīcināšanas efektivitāte ir ievērojami lielāka. Šos preparātus pielieto rudenī, ziemā vai mākslīgi izveidojot peru pārtraukumu, piemēram, izolējot māti vai izņemot perus.
Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem, piemērojot ķīmisko kontroli, ir ērču rezistences pret aktīvajām vielām veidošanās. Praktiski ir konstatēta rezistence pret fluvalināta un amitraza bāzes preparātiem, kas nozīmē, ka to efektivitāte laika gaitā samazinās. Tāpēc ieteicams šīs aktīvās vielas aizstāt ar citiem līdzekļiem.
Ļoti svarīgs ir arī pareizs ārstēšanas laiks. Ķīmiskā apstrāde jāveic vēl pirms sāk attīstīties ziemas bites. Ja ērces bojā šīs bites to kāpura vai kūniņas stadijā, tās attīstās vājas un nespēj pārziemot. Tādēļ saime iet bojā jau rudenī vai nesagaida pavasari. Tieši šī iemesla dēļ jebkura ķīmiskā intervence jāveic ne pārāk vēlu – optimāli vēlā pavasarī vai vasaras pirmajā pusē. Tomēr atcerieties – smagos ķīmiskos preparātus (fluvalināta, amitraza u. c.) sezonas gaitā izmantot nedrīkst to atlieku rašanās dēļ bišu produktos. Drīkst lietot tikai vājus ķīmiskos preparātus – piemēram – organiskās skābes.
Plaši izmantots īslaicīgas darbības preparāts – skābeņskābe. Tā ir visefektīvākā gadījumos, kad stropā nav peru vai to daudzums ir minimāls. Viena no biežāk minētajām šķīduma receptēm: 20 g bezūdens skābeņskābes (C₂H₂O₄) izšķīdina 980 ml destilēta ūdens. Cita – 28 g skābeņskābes dihidrāta (C₂H₂O₄·2H₂O) izšķīdina 970 ml ūdens (šo dihidrātu visbiežāk atradīsiet tirdzniecībā). Šo šķīdumu pilina starp rāmjiem, parasti vakarā, kad visas bites ir stropā. Vienai ielai atvēl 10 ml šķīduma. Tāpat ar skābeņskābi apstrādā arī tikko izveidotas ģimenītes, kad aizzīmogotu peru vēl nav vai to daudzums ir neliels. Metodes efektivitāte ir apmēram 90-95%, kad stropos nav peru.
Kopsavilkumā, ķīmiskie preparāti var būt ļoti efektīvi, taču tikai tad, ja tie tiek lietoti atbildīgi – īstajā laikā un saskaņā ar ieteikumiem.