Bišu vaislēšana jeb selekcija ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgā biškopībā. Tā ir apzināta bišu, kurām piemīt vēlamās īpašības, atlase, lai šīs īpašības tiktu nodotas nākamajām paaudzēm. Šāds process ir nepieciešams, lai stiprinātu bišu saimes, to izturību un produktivitāti.
Mērķis izcelt noderīgās īpašības
Galvenais selekcijas mērķis – uzlabot īpašības, kas svarīgas gan bišu izdzīvošanai, gan biškopja panākumiem. Izturības pret Varroa destructor veidošana ir prioritāte mūsdienu selekcijā. Šīs ērces ne tikai barojas ar hemolimfu, bet arī ar ļoti svarīgajiem tauku ķermeņa audiem, kas nepieciešami metamorfozei, imūnaizsardzībai, termoregulācijai, šķidruma līdzsvaram, vitellogenīna sintēzei un detoksikācijai. Bojājumi tauku ķermenī saīsina dzīves ilgumu, novājina organismu un samazina izturību pret pesticīdiem. Turklāt ērces rada iegriezumus hitīnā, pa kuriem bišu organismā iekļūst baktērijas un vīrusi. Varroa ir arī bīstamu vīrusu – piem., akūtas un hroniskas bišu paralīzes – pārnēsātājas. Tādēļ selekcija, lai uzlabotu bišu higiēniskumu un groomēšanas spējas, ir galvenais nākotnes panākumu rādītājs, neraugoties uz to, ka pastāv ķīmiskās apkarošanas līdzekļi. Akaricīdi var uzkrāties vaskā, un ērces kļūst rezistentas, tādēļ ieteicams izvairīties no „smagās ķīmijas“ un lietot „maigus“ līdzekļus kopā ar mehāniskajiem. Tomēr ilgtermiņa risinājums – izturīgu, selekcijas līniju attīstīšana.
Papildus izturībai selekcijas programmas cenšas uzlabot citus faktorus, kas veicina produktivitāti un atvieglo biškopības praksi. To skaitā – mazāka spietošanās, bišu mierīgums, medus ienesums, spēcīga pavasara attīstība un efektīva barības izmantošana.
Selekcijas mehānisms: mātiņu nomaiņa
Tā kā mātiņa ir vienīgā saimes mātīte, kas spēj vairoties, tās nomaiņa ir svarīgākais līdzeklis saimes ģenētisko īpašību maiņai. Pētījumi rāda, ka profesionāli biškopji daudz biežāk regulāri nomaina mātiņas nekā amatieri, un visaugstāko produktivitāti uzrāda saimes, kurās mātiņa tiek nomainīta ik pēc diviem gadiem.
Ģenētika un ģenētiskā daudzveidība – būtiski faktori
Gan individuālā, gan kolektīvā bišu imunitāte lielā mērā ir atkarīga no ģenētiskās informācijas, ko nodod mātiņa. Tādēļ saimes ģenētiskās īpašības var mainīt tikai, nomainot mātiņu. Ļoti svarīga ir arī ģenētiskā daudzveidība – jo vairāk tranu apaugļo mātiņu, jo lielāka ģenētiskā variācija saimē. Tas veicina augstāku efektivitāti, labāku mikrobiotu, ilgmūžību, izturību pret slimībām un spēcīgāku kolektīvo reakciju uz stresa faktoriem. Lai selekcija būtu veiksmīga, ieteicams mātiņas audzēt no jaunu kāpuru un nodrošināt to sapārošanos ar pietiekami dažādiem traniem.
Selekcija praksē: ko rāda pētījumi
Veiksmīgai selekcijas īstenošanai palīdz ar pētījumiem pamatoti dati. Pētījumi palīdz saskatīt sakarības starp mātiņas nomaiņu, šķirnes izvēli un produktivitāti. Saimju novērtēšanu var veikt gan vizuāli, gan objektīvi (vācot datus), kā arī izmantojot tehnoloģijas, piemēram, attēlu analīzi. Svarīgi atzīmēt, ka, lai gan individuālas bites selekcija nav aprakstīta sīki, galvenā uzmanība pievērsta saimes līmeņa īpašību vērtēšanai.
Šķirnes un hibrīdi: ko izvēlas biškopji
Eiropā un Lietuvā izplatītas Apis mellifera apakšsugu šķirnes: Buckfast hibrīds (izturība, stabilitāte), karnika (Apis mellifera carnica, īpaši izplatīta Dienvidaustrumeiropā un Lietuvā) un itāļu (somu selekcijas) bites (A. m. ligustica), pazīstamas ar maigumu un produktivitāti, lai gan tām raksturīga tendence ziemā patērēt vairāk krājumu.