Labi biškopības rezultāti ir atkarīgi no četriem faktoriem: vietas, laika apstākļiem, biškopja prasmēm un… bišu ģenētikas. Vietu un laikapstākļus parasti nevaram izvēlēties, savas prasmes ik gadu pilnveidojam, bet bišu ģenētiku parasti nespējam mainīt. Tomēr katrs no mums savās dravās var veikt amatierisku selekciju un paši audzēt mātes. Tam nepieciešams zināt pamatkritērijus māšu atlasei, balstītus uz labākajām praksēm. Tāpēc šajā rakstā aplūkosim galvenos bišu māšu atlases kritērijus, kas paredzēti, lai uzlabotu mūsu rezultātus.
1. Produktivitāte
Galvenais selekcijas kritērijs – saimes produktivitāte. Visbiežāk selekcija ir vērsta uz labāku nektāraugu atrašanu, orientēšanos, nektāra savākšanu un optimizētu barības izmantošanu (jo sliktāk bites organizē savus resursus, jo mazāk tirgojamā medus paliek biškopim). Viens no produktivitātes atlases kritērijiem ir mātes dējība. Starptautiski pētījumi (piem., Büchler et al., 2014, Vācija) rāda, ka produktīvu saimju mātes izceļas ar augstu olu dēšanas intensitāti, kas nodrošina lielu strādnieču skaitu un līdz ar to labu medus ražu.
Praktisks novērojums. Saimēs mātes ieteicams mainīt regulāri, ik pēc 1–2 gadiem. Tas nodrošinās līdz 30–40 % lielāku ražu, salīdzinot ar saimēm, kurās mātes tiek mainītas retāk. Zemāks rezultāts – mātes dējības pavājināšanās 3.–4. gadā sekas.
2. Izturība pret Varroa destructor ērcēm
Varroa destructor ērces – lielākā pasaules medus bišu problēma. Tāpēc pašlaik aktīvi tiek veikti pētījumi un selekcija, lai paaugstinātu bišu izturību pret Varroa ērcēm. Higiēniskā uzvedība ir pats svarīgākais kritērijs, lai izveidotu pret Varroa ērcēm izturīgas bites. ASV Minesotas Universitātes pētījumi (Spivak & Reuter, 2001) pierādīja, ka bites, kas spēj ātri izņemt slimos perus, uzrāda ievērojami zemāku Varroa invadētības līmeni. Šī spēja ir svarīga ne tikai Varroa, bet arī citu slimību, tādu kā Amerikas un Eiropas peru puve, kontrolei. Saimēm, kas spēj kontrolēt Varroa ērces, nereti piešķir apzīmējumu Varroa tolerantas (angļu val. Varroa tolerance). Šveices pētījumi (Locke & Fries, 2011; Mondet et al., 2020) izcēla līnijas, kas spēj uzturēt stabilu saimes lielumu un produktivitāti pat pie ērču invadētības.
3. Mierīgums
Mierīgums ir augstu vērtēts gandrīz visās profesionālajās dravās vieglākas kopšanas un zemāka agresijas līmeņa dēļ. Itāļu (A. mellifera ligustica) un Buckfast šķirnes ir īpaši populāras mierīgās uzvedības dēļ, kas atvieglo biškopja darbu un mazina agresiju (Ruttner, 1988; Büchler et al., 2014). Mierīgas saimes ļauj vieglāk veikt kopšanas darbus un mazina stresu gan bitēm, gan biškopim.
4. Zema nosliece uz spietošanu
Bieža spietošanās samazina saimju produktivitāti un prasa papildu biškopja laiku. Šveices un Vācijas biškopības pētniecības centri (piem., Büchler et al., 2014) iesaka mātes selekcionēt ar zemāku noslieci uz spietošanu. Īpaši augstu tiek vērtētas itāļu bišu līnijas, kurām ir neliela nosliece uz spietošanu. Tomēr pilnveidei vēl ir vieta.
Papildu atlases kritēriji
Starptautiskie pētījumi uzsver reģionālās pielāgošanās nozīmi (Meixner et al., 2010, Eiropas mēroga projekts COLOSS). Vietējiem apstākļiem pielāgotas saimes uzrāda augstāku izdzīvošanu un produktivitāti. Svarīgi izvēlēties mātes, kuras ir pārbaudītas līdzīgā vidē pēc klimata, sezonālās ziedēšanas laika un vides stresa faktoriem.
Starptautiskā mērogā atzīts, ka liela ģenētiskā daudzveidība uzlabo saimes imūnsistēmu un ilgtermiņa pielāgošanos (Tarpy et al., 2013). Profesionālās dravas izmanto kontrolētas pārošanās stacijas vai mākslīgo apsēklošanu, lai nodrošinātu optimālu ģenētiskās daudzveidības līdzsvaru un stabilitāti, kas samazina nevēlamu recesīvu pazīmju izpausmi.
Praktiskais pielietojums
1. Produktivitātes novērtēšana:
Medus ienesuma mērīšana (kg/sezonā).
Mātes dējības novērošana – ieteicamais mērķis 2000 olu diennaktī sezonas maksimumā (Büchler et al., 2014).
2. Varroa invadētības novērtēšana:
Ērču daudzuma mērīšana – ieteicams izmantot spirta testu (300 bišu paraugs):
-
-
Zems invadētības līmenis: < 3 ērces / 300 bišu (Büchler et al., 2014).
-
Vidējs: 3–10 ērces / 300 bišu.
-
Augsts: > 10 ērces / 300 bišu.
-
Higiēniskās uzvedības tests (sasaldētu peru / adatas tests). Ieteicams, lai saime 24 stundu laikā izņemtu ne mazāk kā 90% bojāto peru.
3. Mierīguma novērtēšana:
Vērtēšanas skala [ 1 (ļoti mierīga) – 5 (agresīva, bieži dzēlieni) ].
4. Spietošanās noslieces novērtēšana:
Spietošanās pazīmju novērošana (spieta māšu kanniņas). Punktu sistēma 1 (nav) – 5 (daudz spieta māšu kanniņu).
5. Pielāgošanās vietējiem apstākļiem novērtēšana:
-
Izdzīvošanas rādītājs (vismaz 85% saimju izdzīvošana ziemas laikā).
6. Ģenētiskā daudzveidība:
Māšu pārošanās ar vismaz 10–15 atšķirīgiem tranu genotipiem, lai nodrošinātu optimālu ģenētisko fonu.
Statistiskā ticamība un ieteicamais saimju skaits atlasei:
Lai rezultāti būtu statistiski nozīmīgi, ieteicams izmantot šādu saimju skaitu:
-
Minimāli ieteicamā grupa vienam kritērijam (piem., spietošanās nosliecei) – 10–15 saimes (amatieriskam, bet uzticamam novērtējumam). Ja vēlamies vērtēt spietošanās noslieci un produktivitāti, vajadzētu 20–30 saimes.
-
30–50 saimes vienam kritērijam nodrošina uzticamu statistisko novērtējumu un samazina nejaušu faktoru ietekmi uz rezultātiem.
Atsauces
-
Büchler et al. (2014) „The COLOSS Beebook: Standard methods for Apis mellifera research“, Journal of Apicultural Research.
-
Spivak & Reuter (2001) „Varroa destructor infestation in untreated honey bee (Hymenoptera: Apidae) colonies selected for hygienic behavior“, Journal of Economic Entomology.
-
Locke & Fries (2011) „Characteristics of honey bee colonies (Apis mellifera) in Sweden surviving Varroa destructor infestation“, Apidologie.
-
Tarpy, D. R., Vanengelsdorp, D., & Pettis, J. S. (2013). Genetic diversity affects colony survivorship in commercial honey bee colonies. Naturwissenschaften, 100, 723-728.
-
Genersch, E., Von Der Ohe, W., Kaatz, H., Schroeder, A., Otten, C., Büchler, R., … & Rosenkranz, P. (2010). The German bee monitoring project: a long term study to understand periodically high winter losses of honey bee colonies. Apidologie, 41(3), 332-352.