Bišu stropa mikroklimats ir smalki noregulēta vide, ko aktīvi uztur bišu saime, lai nodrošinātu izdzīvošanu. Svarīgākie mikroklimatu noteicošie faktori ir temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un oglekļa dioksīda (CO₂) koncentrācija.
Temperatūra
Bitēm ir lieliska spēja regulēt temperatūru. Peru audzēšanas laikā ligzdas centrā tiek uzturēta pastāvīga 33-36 °C temperatūra, kas nepieciešama pareizai peres attīstībai. Bites siltumu ģenerē ar lidošanas muskuļu vibrācijām, tos saraujot un atlaižot. Ar uzsildītajiem krūšu muskuļiem bites piespiežas pie šūnu vāciņiem (aizvākotajā perī). Temperatūra virs 36 °C ir bīstama, jo var izraisīt attīstības traucējumus vai peres bojāeju.
Lai samazinātu temperatūru, bites iztvaicē ūdeni vai atšķaidītu nektāru. Kad ārā ir pārlieku karsts, īpaši ja strops stāv tiešā saulē, bites var iziet no stropa un sapulcēties ārpusē (dažkārt dēvēta par „bārdu“). Tas palīdz izvairīties no ligzdas pārkaršanas. Laba prakse – strobus novietot koku ēnā, tomēr jāizvairās no pastāvīgas aukstas ēnas (piem., mājas ziemeļu puses), kas var palēnināt pavasara attīstību.
Ziemā, kad peris netiek audzēts, bites veido ziemas bumbu. Tajā laikā netiek sildīts viss stropa tilpums. Bumbas iekšpusē temperatūra sasniedz +14-15 °C, bet malās var nokrist līdz +4 °C. Ja bites ziemo iekštelpās (piem., bieži izmantots Z. Amerikā vai Kanādā), optimālā temperatūra tiek uzskatīta 4–7 °C. Bites pielāgojas ārējai temperatūrai, mainot bumbas blīvumu – siltākā laikā bumba ir vaļīgāka, aukstākā – blīvāka. Tāpat svarīgi pieminēt, ka ar medu vai sīrupu pilni kori var darboties kā termiski buferi, samazinot temperatūras svārstības.
Interesanti, ka pētījumi rāda, ka tranu un strādnieču peres mikroklimats tiek regulēts atšķirīgi. Piemēram, strādnieču peres temperatūra bieži ir nedaudz augstāka nekā tranu peres. Turklāt tranu kūniņu temperatūra tiek uzturēta ne tik precīzi (ar lielākām svārstībām), salīdzinot ar tranu kāpuru vai oliņu temperatūru.
Mitrums
Bites mitrumu uztver, izmantojot higroreceptorus savos taustekļos. Relatīvais gaisa mitrums stropā, tāpat kā temperatūra, tiek aktīvi regulēts. Ziemai optimāls relatīvā mitruma līmenis stropā tiek uzskatīts ap 60%. Ziemā liels mitrums, īpaši virs 75%, ir kaitīgs, jo var izraisīt caureju pārmērīga vielmaiņas ūdens dēļ un veicināt pelējuma veidošanos. Slikta ventilācija vai samircusi izolācija (spilveni) palielina šo risku. Bites uz mitruma pārpalikumu reaģē, palielinot ventilāciju un temperatūru, tomēr tas tērē to enerģiju un medus krājumus. Turklāt, bitēm sākot vairāk patērēt barību, lai izvadītu mitrumu, izdalās vēl vairāk mitruma (blakusprodukts enerģijas iegūšanā). Iznāk apburtais loks.
Oglekļa dioksīds (CO₂)
Bitēm ir CO₂ receptori. Lai gan parastā CO₂ koncentrācija gaisā ir ap 0,04%, bites sāk ventilēt jau pie 1%. Ziemā paaugstināta CO₂ koncentrācija darbojas kā “ziemas sega”, palīdzot bitēm palikt mierīgām un samazināt enerģijas un barības patēriņu. Bites pat var sabiezināt koru malas, lai noturētu CO₂ stropā.
Pārmērīga ventilācija ziemā var samazināt noderīgā CO₂ daudzumu un aktivizēt bites, kas palielina barības patēriņu. Slēgti stropu dibeni palīdz noturēt CO₂, savukārt šaurāks starprāmju attālums (8–9 mm) ļauj uzturēt piemērotu mikroklimatu. Atvērti dibeni palīdz izvadīt mitrumu, bet vienlaikus izvada arī CO₂.
Temperatūras, mitruma un CO₂ mijiedarbība
Temperatūra, mitrums un CO₂ ir savstarpēji saistīti. Slikta ventilācija veicina mitruma un CO₂ uzkrāšanos, īpaši tad, kad bites patērē vairāk enerģijas siltumam vai ventilācijai. Savukārt pārmērīga ventilācija samazina temperatūru un CO₂, kas palielina medus patēriņu.
Stropa konstrukcija (atvērti vai slēgti dibeni, siltumizolācijas materiāli) ietekmē mikroklimata regulēšanu. Atbilstoša ventilācija – nepieciešama, lai izvairītos no liekā mitruma uzkrāšanās un uzturētu optimālus CO₂ līmeņus. Stropu novietošana vietās, kur ir dabiska ventilācija un aizsardzība no saules vai vēja, arī ir svarīga. Labs jumta siltinājums ir īpaši svarīgs, lai pasargātu no pārkaršanas vasarā.
Galvenais biškopja mērķis – radīt apstākļus, lai bites varētu uzturēt optimālu mikroklimatu visu gadu ar minimāliem enerģijas un barības izdevumiem.