Bites ir pazīstamas ne tikai ar medu un sarežģīto sociālo dzīvi, bet arī ar īpašu saziņas formu, t. i., „deju valodu“. Šo unikālo bišu uzvedību detalizēti izpētīja un izskaidroja Nobela prēmijas laureāts Karls fon Frišs, kurš ar eksperimentu palīdzību atklāja bišu deju nozīmi informācijas nodošanā par barības avotiem un citiem bišu produktiem. Interesanti, ka jaunākie eksperimenti rāda, ka deja sniedz bitēm vispārīgu informāciju, taču precīzu informāciju par barības avota atrašanās vietu palīdz noteikt smaržas.
Deju veidi atkarībā no barības avota attāluma
Bites izmanto vairākus galvenos deju veidus, kuru izvēli nosaka barības avota (piem., nektāra, ziedputekšņu) attālums:
1. Apļveida deja (Round dance)
- Tiek izmantots, kad barības avoti ir tuvu stropam (parasti līdz 50 metriem).
- Bite kustas pa apli vai puslokos, bieži mainot virzienu.
- Tā nenorāda virzienu, tikai paziņo par tuvumā esošu barības avotu.
2. Vicināšanās deja (Waggle dance)
- Tiek izmantots, kad barība atrodas vairāk nekā 150 metru attālumā.
- Sarežģīta kustība astoņnieka formā, kuras centrā tiek veikta lineāra kustība („vicināšanās“).
- Virziens un attālums tiek precīzi kodēti pēc kustības ilguma un virziena attiecībā pret sauli.
Kā bites iekodē informāciju
Attālumu:
- Kodēšana notiek pēc vicināšanās ilguma. Jo ilgāks posms, jo lielāks attālums.
- Zinātniskie novērojumi rāda gandrīz lineāru sakarību, piem., 2,5 sekundes vicināšanās atbilst aptuveni 2,6 km attālumam.
Virzienu:
- Lidojuma virziens tiek iekodēts leņķī, kādā tiek veikta vicināšanās līnija, salīdzinot ar vertikālo virzienu uz kāres.
- Leņķis tieši atbilst leņķim starp sauli un barības avotu.
- Piemēram, ja barība atrodas 40° leņķī no saules, vicināšanās arī tiks veikta 40° leņķī attiecībā pret vertikāli uz kāres.
Informācijas izpratne sekotāju vidū
Sekotājas bites (sekotājas) informāciju uztver, tieši kontaktējoties ar dejojošo biti. Tās seko kustībām, analizē vibrācijas, smaržas un taustes stimulus, lai gan detalizēts uztveres mehānisms vēl nav galīgi noskaidrots. Skaidrs ir viens – spēja precīzi interpretēt dejas signālus ir galvenais saimes produktivitātes un izdzīvošanas faktors.
Avoti:
- Frisch, K. von. (1967). „The Dance Language and Orientation of Bees“, Harvard University Press.
- Dyer, F.C. (2002). „The biology of the dance language“. Annual Review of Entomology.
- Riley, J.R. et al. (2005). „The flight paths of honeybees recruited by the waggle dance“. Nature.