Acarapis woodi atklāšana ir sarežģīta un prasa specifiskas iemaņas un līdzekļus. Atšķirībā no ārējām ērcēm šī suga nav saskatāma ar neapbruņotu aci, un simptomi bieži ir neskaidri. Tāpēc precīza diagnostika ir būtiska, lai novērtētu infekcijas līmeni un pieņemtu lēmumu par kontroles pasākumiem.
Mikroskopiskā izmeklēšana
Precīzākais veids, kā noteikt Acarapis woodi populāciju, ir bišu traheju mikroskopiska izmeklēšana.
Procedūra:
-
No vienas saimes atlasa 20–30 jaunas strādnieces (līdz 14 dienu vecumam). Vislabāk to darīt, savācot bites no rāmjiem ar atklātu peri.
-
Bites sasaldē saldētavā. Tas ir humānākais paņēmiens.
-
Uzmanīgi noņem galvu, atsedz pirmos krūškurvja segmentus.
-
Izņem trahejas un tās izmeklē ar mikroskopu (palielinājums: ×100–×400).
Inficēšanās pazīmes:
-
Trahejas ir tumšas, pietūkušas, neregulāras formas.
-
Trahejās redzami balti vai dzeltenīgi ērču ķermeņi.
Šāds izmeklējums ļauj noteikt ne tikai infekcijas faktu, bet arī intensitāti – pēc traheju inficētības procenta un ērču skaita vienā bitē.
Inficēšanās līmeņa novērtējums
Pamatojoties uz izpētes praksi:
-
Ja >10 % izmeklēto bišu ir acīmredzami trahejas bojājumi vai >30 % bišu atrod ērces, to uzskata par kritisku līmeni, kas prasa rīcību.
-
Pat ja ērces tiek atrastas tikai dažās bitēs, bet trahejas ir stipri bojātas, tā ir zīme, ka infekcija ir nostiprinājusies.
Izmeklējumus ieteicams veikt:
-
agrā pavasarī, lai novērtētu ziemošanas sekmes;
-
rudenī, īpaši ja saime vasaras beigās vājinās bez skaidra iemesla.