Acarapis woodi, parazitējot bišu trahejās, izraisa būtiskas izmaiņas bitēm. Ērces barojas ar hemolimfu, caurdurot elpceļu sieniņas, kas izraisa lokālu iekaisumu, traucē skābekļa apmaiņu un palēnina gāzu difūziju. Tādēļ tiek traucētas galvenās bites dzīvības funkcijas.
Inficētās bitēs novēro šādas fizioloģiskas izmaiņas:
-
samazināta aerobā izturība (bite ātrāk nogurst),
-
elpošanas traucējumi (traheju lūmena nosprostojums),
-
samazināta ķermeņa temperatūras regulācija,
-
nepietiekama peru aprūpe.
Eksperimentos konstatēts, ka infekcija vidēji saīsina bites mūžu par 30–50 %, atkarībā no ērču daudzuma. Ja vesela vasaras strādniece parasti dzīvo apmēram 30–40 dienas, tad inficētās – tikai 15–20 dienas. Ziemas bites 5–6 mēn. vietā izdzīvo vien 2–3 mēnešus, kas apdraud visas saimes pārziemošanu.
Infekcija ietekmē arī saimes dinamiku. Spēcīgi inficētas saimes:
-
pavasarī vēlāk sāk audzēt perus,
-
ir mazāku audzēto peru platību,
-
grūtāk spēj uzturēt temperatūru.
Biteniekam novērojamie simptomi, kas var liecināt par Acarapis woodi infekciju:
-
bites rāpo ap stropu, bet neceļas gaisā,
-
redzami sakrustoti vai nedabiski izplesti spārni,
-
saime ziemā stipri novājinās, lai gan barības krājumi ir pietiekami,
-
pavasarī – mazs peru daudzums, lai gan bišu māte ir vesela,
-
aktīvās sezonas laikā gauss lidojums pat labvēlīgos laika apstākļos.
UZMANĪBU! Šie simptomi bieži sakrīt ar Varroa vai vīrusu infekcijām, tāpēc precīza diagnoze iespējama tikai mikroskopiski izmeklējot bišu trahejas.